eu4journalists

Reģionālā politika

1. Uzmanības centrā – izaugsme un darba vietas

Reģionālā politika ir bijusi Eiropas Savienības vispārējās politikas stūrakmens jau kopš 1957. gada, kad tika parakstīts Romas līgums. Sešas ES dibinātājvalstis līguma preambulā norāda uz nepieciešamību “stiprināt savu tautsaimniecību vienotību un nodrošināt to harmonisku attīstību, mazinot atšķirības, kas pastāv dažādu reģionu starpā, un mazāk attīstīto reģionu atpalicību”.

50 gadu laikā attīstītās Eiropas mēroga sadarbības rezultātā ES nabadzīgākajos reģionos ir uzbūvēti autoceļi, notekūdeņu attīrīšanas stacijas, tilti, izveidotas bioloģiskās laboratorijas, atdzīvinātas savulaik novārtā pamestas pilsētu teritorijas un uzņēmumi, kā arī īstenoti neskaitāmi citi projekti. Šie projekti un Eiropas Savienības reģionālā politika balstās uz solidaritāti un kohēziju.

Patlaban Reģionālā politika ir tikai daļa no kohēzijas politikas, kas citastarp pievērš uzmanību kultūras, sociālajiem un vides jautājumiem.

Kopš 1988. gada Eiropas Savienība 480 miljardus eiro ir ieguldījusi mazāk attīstīto reģionu attīstībā. Kohēzijas politikai 2007. – 2013. gadam ir atvēlēti 308 miljardi eiro jeb 36% no kopējā ES budžeta un tie tiks izlietoti galvenokārt Lisabonas stratēģijā noteikto izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanai. Aptuveni 80% līdzekļu tiks novirzīti jauno dalībvalstu konverģencei, bet 16% struktūrfondu līdzekļu tiks izmantoti inovāciju, ilgtspējības un mācību projektu īstenošanai atbilstoši reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim. Tikai nedaudz vairāk par 2% tiks piešķirti pārrobežu un reģionālajai sadarbībai saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi. Cerams, ka investīcijas veicinās izaugsmi Eiropas Savienības nabadzīgākajos reģionos un palīdzēs radīt 2,5 miljonus jaunu darba vietu.

Kohēzijas politika 2007. – 2013. gadam atšķiras no kohēzijas politikas 2000. – 2006. gadam vairākos aspektos.

• Lielāka uzmanība ir pievērsta ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī atbildības decentralizācijai.
• Ir vienkāršoti mērķi un noteikumi, racionalizēti atbilstības nosacījumi, paredzēti vienoti finansēšanas avoti un elastīga finanšu vadība.
• Eiropas Savienības, nacionālās un vietējās iniciatīvas ir apkopotas vienā dokumentā, tā sauktajās Kopienas stratēģiskajās vadlīnijās.

Līdz 2004. gadam galveno labumu no kohēzijas politikas guva Rietumeiropas valstis un tautas, tostarp Grieķija, Portugāle, Īrija, Austrumvācija, Itālija un Spānija. Pēc tam, kad 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās desmit Austrumeiropas valstis, lielākā daļa līdzekļu tika novirzīta uz austrumiem, kā redzams faktu lapās 'Kohēzijas politika 2007. – 2013. gadam' (Cohesion Policy 2007 – 2013:Factsheets)

Arī citas Eiropas Savienības iniciatīvas (Kopējā lauksaimniecības politika; Transporta, telekomunikāciju un enerģijas tīkli; Pētniecība un attīstība; Vides politika; Informācijas sabiedrība; Konkurence) veicina ES reģionālās politikas īstenošanu.