eu4journalists

Iekšējais tirgus

1. Vienotā tirgus perspektīva 21. gadsimtā

2007 . gada sākumā Eiropas Komisija pauda savu viedokli par ES iekšējā tirgus perspektīvu. Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu (Jose Manuel Barroso) teica:

“Eiropas centienu fokuss ir vienotais tirgus. Pilsoņiem tas nozīmē tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES dalībvalstī, kā arī pieeju plašākam kvalitatīvu un lētāku preču un pakalpojumu klāstam. Uzņēmumiem tas nozīmē iespēju darboties vietējā tirgū, kuru veido 500 miljoni cilvēku un kurš ir balstīts uz likuma varu, savstarpēju cieņu un uzticēšanos. Vienotais tirgus tagad ir daudz svarīgāks nekā jebkad agrāk. Vēlos, lai tas būtu spēcīgs un pielāgots globalizētajai 21. gadsimta pasaulei.”

Kopējā tirgus pirmsākumi ir rodami 1957. gadā, kad ar Romas līgumu tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena (EEC). Kopš tā laika kopējais tirgus allaž tika uzskatīts par vienu no Eiropas Savienības politikas prioritātēm. Liels solis uz priekšu šajā jomā tika sperts 1985. gadā, kad Komisija nāca klajā ar savu vienotā tirgus iniciatīvu. Šīs politikas pamatā ir „četras brīvības” –personu brīva pārvietošanās, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite.

Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem laika posmā no 1993. gada līdz 2003. gadam vienotajā tirgū tika radīti aptuveni 2,5 miljoni jaunu darba vietu un gūta aptuveni 900 miljardu eiro papildu peļņa.

Piecdesmit gadus pēc vienotā tirgus izveides Komisija galveno uzmanību pārorientējusi no pārrobežu tirdzniecības barjeru nojaukšanas uz labumu, ko šis tirgus varētu dot pilsoņiem, patērētājiem un uzņēmējiem. Akcenti būtu jāpārvieto, “ievērojot nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kurā tiek respektēta patērētāja izvēle un ir nodrošināta atbildīga attieksme pret sabiedrību un vidi”. Turklāt Komisija vēlas gūt uzlabotu novērtējumu par sociālajām sekām, kādas radīs turpmākā integrācija un dažādu sektoru atvēršana konkurencei.

Daudzi Eiropas pilsoņi ir izteikuši bažas par šķietami negatīvo globalizācijas ietekmi. Komisija uzskata, ka sociālā taisnīguma nodrošināšanas labad ir jāparedz un jāietekmē pārmaiņas, kas pēc tirgus atvēršanas tieši skars konkrētus cilvēkus un sektorus. 2005. gadā tika izveidots tā sauktais Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), kura mērķis ir risināt attiecīgās problēmas, it īpaši Francijā, un palīdzēt cilvēkiem, kuri tirdzniecības liberalizācijas rezultātā palikuši bez darba. Palīdzot šādiem cilvēkiem atrast jaunas darbavietas, fonds katru gadu tērē līdz pat 500 miljoniem eiro.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Savienības darba devēju organizācija “Businesseurope” atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas jauno viedokli par vienotā tirgus perspektīvu 21. gadsimtā.

Tomēr iekšējā tirgus pilnveides labad vēl daudz kas ir jādara. ES tirgus integrācijas uzlabošana dažās problemātiskajās jomās, it īpaši veselības aprūpes un finanšu pakalpojumu jomas, kā arī tādā tīklveida nozarē kā enerģētika prasīs zināmu laiku.