eu4journalists

Ārējās attiecības - Tirdzniecība - Attīstība

4. Attīstība un humānās palīdzības

ES ir lielākā palīdzības sniedzēja daudzām jaunattīstības valstīm, īpaši Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, daudzas no kurām ir bijušās ES dalībvalstu kolonijas. Eiropas Attīstības fonds būtībā tiek finansēts no ES dalībvalstu attīstības fondu līdzekļiem ĀKK valstu atbalstam tiešiem ieguldījumiem un tiek pārvaldīts atsevišķi no ES pamatbudžeta. Es sniedz arī humāno palīdzību krīžu situācijās visā pasaulē. Katru gadu Eiropas Komisija humānās palīdzības sniegšanai atvēl 7 miljardus eiro.

ES veicina cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Lai to panāktu, ES ir saistījusi visus tirdzniecības, ekonomiskās sadarbības un attīstības veicināšanas projektus ar cilvēktiesību ievērošanas nosacījumiem. Ja partnervalsts pārkāpj cilvēktiesību pamatprincipus, Eiropas Savienība izmanto tās rīcībā esošās ekonomiskās sviras tikmēr, kamēr attiecīgā valsts atkal ievēro ES cilvēktiesību normas. Jaunattīstības valstu, īpaši ĀKK grupas valstu palīdzības programmu ietvaros ES tiecas nostiprināt demokrātiskos procesus, atbalstīt atjaunošanas darbus un palīdzēt valstīm to makroekonomiskās politikas izveidē.

ES ir arī virkne programmu, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm, kas atrodas tiešā ES tuvumā – Austrumeiropas, Balkānu, Kaukāza, Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstīm, attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tirgus ekonomiku, nodrošinot tām speciālistu palīdzību. Piemēram, TACIS programmas mērķis ir sniegt atbalstu Krievijai un bijušajām padomju republikām to pārejā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku pēc komunisma sabrukuma. Īpaši nozīmīgas Eiropas Savienībai ir bijušās Dienvidslāvijas valstis un Rietumbalkāni. Slovēnija Eiropas Savienībā iestājās 2004. gadā, Horvātija ir uzsākusi iestāšanās sarunas un citas valstis, piemēram, Albānija, Bosnija-Hercegovina un Melnkalne ar Eiropas Savienību ir noslēgušas asociācijas līgumus, kas ir pirmais solis ceļā uz pilntiesīgu dalību ES.

Stratēģiski nozīmīgs Eiropas Savienībai ir Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģions. 1995. gadā tikai aizsākts tā saucamais Barselonas process, kura mērķis bija izveidot partnerattiecības ar šo reģionu valstīm. Šodien lielākā to daļa jau ir noslēgusi asociācijas līgumus ar Eiropas Savienību. ES mērķis ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas izveide līdz 2010. gadam. Bez tam Eiropas Savienība līdz ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Apvienoto Nāciju Organizāciju ir aktīvi iesaistījusies Izraēlas un Palestīnas ilgstošā konflikta politiska risinājuma rašanā.

Ar divpusēju sadarbības līgumu palīdzību ES veido attiecības ar citām valstīm arī virknē citu jomu, neskaitot tirdzniecību un palīdzības sniegšanu, piemēram, zinātnē, vides aizsardzībā un cīņā pret narkotikām. Papildus divpusējo attiecību izveidei ES aktīvi sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, NATO un Eiropas Padomi, kā arī dažādām reģionālām organizācijām visā pasaulē.