eu4journalists

Ārējās attiecības - Tirdzniecība - Attīstība

1. ES ārpolitika – definīcija un virzieni

Eiropas Savienība, kuras teritorija plešas no Atlantijas okeāna līdz Melnajai jūrai un kurā dzīvo aptuveni 490 miljonu iedzīvotāju, kļuvusi par ekonomiski un politiski ietekmīgu starptautisko attiecību dalībnieci. ES ārpolitikas ietekme ir palielinājusies ar katru paplašināšanās reizi. Šodien, kad Eiropas Savienības sastāvā jau ir divdesmit septiņas dalībvalstis, tā var īstenot aktīvu politiku dažādos pasaules reģionos.

Māstrihtas līgums (jeb “Eiropas Savienības līgums”) pārveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), kuras pamatā bija valstu vienota ekonomika, politiskā savienībā, kas spēj realizēt Eiropas augošās ambīcijas starptautiskajā arēnā. Lai to veicinātu, ar Līgumu izveidota ES trīs pīlāru iekšējā struktūra.

Eiropas Savienības struktūra:

• Pirmais pīlārsEiropas Kopienas (Eiropas Komisija)
• Otrais pīlārs Kopējā ārpolitika un drošības politika (Eiropas Savienības Padome)
• Trešais pīlārs Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (Eiropas Savienības Padome)

Runājot par ES ārpolitiku, Eiropas Savienība kā tāda nav uzskatāma par juridisku personu. Tikai pirmajā ES pīlārā paredzētas ES juridiskas tiesības un Eiropas Komisijas pilnīga atbildība par Eiropas Savienību pārējās politiskās pasaules kontekstā. Otrajā un trešajā pīlārā dominēt starpvaldību līgumi un lēmumus pieņem un tos īsteno katra atsevišķā dalībvalsts. Neraugoties uz to, otrā un trešā pīlāra ietvaros īstenotie Komisijas, dalībvalstu un institūciju pasākumi katrs savā veidā nosaka Eiropas Savienības ārpolitiku un veicina ES interešu aizstāvību starptautiskajā politiskajā arēnā.

Jēdziens “ārējās attiecībās” ES kontekstā aptver visus ES ārlietu aspektus, izņemot tirdzniecību un attīstību.

Tālāk paskaidrota Eiropas Savienības ārpolitikas sarežģītā struktūra un būtība, kuru nosaka Komisija, Eiropas Parlaments, Padome un dalībvalstis.