Uzņēmumi un rūpniecība
1. Uzņēmumu un rūpniecības politika
Eiropas Savienības Uzņēmumu un rūpniecības politikas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem Eiropā, lai nodrošinātu ekonomisku izaugsmi, darba vietas un labklājību. Politikas mērķis ir radīt tādus apstākļus, kas atbalstītu uzņēmējdarbību, lai uzņēmumi varētu savstarpēji konkurēt un darboties uz taisnīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem gan Eiropā, gan visā pasaulē. Politika tiecas arī panākt, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgu vietu investoru un darbaspēka piesaistīšanai, un īpaši atbalstīt uz zināšanām balstītas un inovatīvas nozares.
Politikā ņemtas vērā specifiskas atsevišķu nozaru prasības, piemēram, pārtikas, IT vai autorūpniecības vajadzības, tajā pašā laikā nodrošinot tādu stratēģiski svarīgu nozaru kā aizsardzības, kosmiskās aviācijas, biotehnoloģijas, ķīmiskās un mašīnbūves rūpniecības pienācīgu funkcionēšanu.
Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību integrēt tādas tik atšķirīgas politikas kā tirdzniecības, zinātnes, iekšējā tirgus, izglītības, informācijas sabiedrības, reģionālās attīstības, nodokļu un vides politikas, lai tās veicinātu zināšanu un novatorisku ideju izmantošanu visā ES rūpniecībā kopumā. Lai nodrošinātu izaugsmi, jānovērš jebkādi šķēršļi konkurencei un līdz minimumam jāsamazina regulējums. Uzņēmumi tiek aicināti nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, veicināt prasmju un iemaņu attīstību, racionāli izmantot dabas resursus, samazināt nabadzību un ievērot cilvēktiesības.
2000 . gada marta Lisabonas sammits iezīmēja būtisku pagrieziena punktu šajā jomā. Tajā deklarētais mērķis bija panākt, lai ES līdz 2010. gadam kļūtu par “viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātniskām atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, kuras pamatā būtu ilgstpējīga attīstība ar daudzām un labākām darbvietām un lielāka sociālā kohēzija”
Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību Eiropā, Eiropadome Gēteborgā šo stratēģiju papildināja ar vides aizsardzības aspektu.
2006 . gada decembrī tika aizsākts jauns ES Lisabonas procesa posms – tika pieņemta atjauninātā stratēģija sadarbībai izaugsmei un darbavietu attīstībai. Komisijas prezidents Žozē Manuelu Barrozu sacīja: “Eiropa sāk izmantot tās izmaiņas, kas var palīdzēt saglabāt pašreizējo ekonomisko augšupeju. Lai mēs būtu gatavi globalizācijas procesa sekām, ikvienai dalībvalstij jānodrošina tās ekonomiskās izaugsmes tempu palielināšana un visa sava potenciāla izmantošana.”
Komisija uzskata, ka centieni ieviest strukturālās izmaiņas dalībvalstu ekonomikās sāk nest augļus. Arvien straujāk attīstās pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovāciju ieviešana, birokrātisko šķēršļu mazināšana uzlabo tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
Izvērtējot inovāciju rezultātus, var teikt, ka pēdējos piecos gados ES lēnām mazina atšķirības, kas šajā ziņā pastāv starp ES un ASV (sk European Innovation Scoreboard 2006) . Līderes inovāciju jomā ne tikai ES dalībvalstu vidū, bet arī pasaules mērogā ir Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija, kuras inovāciju ieviešanā guvušas ievērojami labākus rezultātus un šajā jomā investējušas daudz lielākus līdzekļus nekā vidēji pārējās valstis.
ES mērķis ir panākt, lai līdz 2010. gadam pētniecībai un attīstībai atvēlētie izdevumi sasniegtu vidēji 3 procentus no IKP, kā tas paredzēts savienības Lisabonas stratēģijā izaugsmei un konkurētspējas veicināšanai.
Komisijas Uzņēmumu un rūpniecības ģenerāldirektorāts par saviem galvenajiem uzdevumiem uzskata:
- atbalstīt Lisabonas procesu;
- mazināt šķēršļus Eiropas uzņēmējiem un iedrošināt potenciālos uzņēmējus;
- veicināt inovācijas gan tehniskajā jomā, gan kā pētniecības daļu, gan uzņēmējdarbības procesā;
- turpināt paaugstināt iekšējā tirgus efektivitāti, īpaši jaunajās dalībvalstīs;
- palielināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē ilgtspējīgas attīstības ietvaros.
ES aizstāv politiku, kad ar produkciju un ražošanu saistīti regulējumi uzņēmumiem tiek piemēroti tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tikai īpašos gadījumos, piemēram, farmaceitiskajā rūpniecībā pirms produkta laišanas tirgū nepieciešams saņemt iepriekšēju apstiprinājumu.
Stingri noteikumi attiecas arī uz ķīmiskajām vielām. Ilgi gaidītais kompromiss par REACH - ķīmisko vielu reģistrāciju, izvērtēšanu, atļaušanu un ierobežojumiem – tika pieņemts 2006. gada decembrī un stāsies spēkā 2007. gada jūnijā. REACH paketē noteikts, ka ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem jāsniedz informācija par aptuveni 30 000 ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēku veselību un drošību, kas šobrīd tiek izmantotas ikdienā lietojamo produktu ražošanā. Šīs vielas ietver plašu ķimikāliju spektru, sākot ar plastmasām, kas tiek izmantotas rotaļlietās, mobilajos telefonos un mājsaimniecības precēs, līdz ķimikālijām, kas tiek izmantotas tīrīšanas līdzekļos, krāsās un tekstilizstrādājumos.
Visas vielas 11 gadu laikā jāreģistrē jaunajā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA) Helsinkos. Aģentūra koordinēs aizdomīgo ķīmisko vielu padziļinātu pārbaudi un pārvaldīs publisku datu bāzi, kurā informāciju varēs atrast gan patērētāji, gan speciālisti. Darbs sāksies ar vistoksiskākajām un visplašāk lietotajām ķīmiskajām vielām. Ja par saprātīgām cenām var tikt izmantota kāda mazāk bīstama viela, ar to jāaizstāj toksiskākā viela. Par produktu nekaitīgumu ir atbildīgi to ražotāji, kam tas ir jāpierāda. Tiek cerēts, ka REACH uzlabos ES iedzīvotāju veselības un vides aizsardzību, tajā pašā laikā veicinot ES ķīmiskās rūpniecības inovatīvās spējas un konkurētspēju.