eu4journalists

Vide

4. REACH – Otrreizēja pārstrāde un atkritumu profilakse – Tīrs gaiss

REACH

Ilgi gaidīto kompromisu par REACH (angliski: registration, evaluation, authorization and restriction of chemicals – reģistrēšana, vērtēšana, atļauju sistēma un ķīmisko vielu izmantošanas ierobežojumi) panāca 2006. gada decembrī. Regula stāsies spēkā 2007. gada jūnijā.

REACH prasa, lai ķīmisko vielu ražotāji un importētāji sniegtu ziņas attiecībā uz veselību un drošumu par vairāk nekā 30 000 ķīmiskām vielām, ko šobrīd izmanto ikdienā lietojamos produktos. Tie ietver plašu spektru, sākot ar plastmasu, ko izmanto rotaļlietās, mobilajos telefonos un saimniecības precēs, līdz ķīmiskajām vielām, kas ir tīrīšanas līdzekļos, krāsās un tekstilprecēs.

Visas vielas 11 gadu laikā būs jāreģistrē jaunajā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA) Helsinkos. Aģentūra koordinēs padziļinātu aizdomas radījušo ķīmisko vielu novērtēšanu un izveidos publisku datubāzi, kurā informāciju varēs atrast gan patērētāji, gan profesionāļi. Darbu sāks, pētot vistoksiskākās un plašāk izmantotās ķīmiskās vielas. Ja drošāku vielu varēs izmantot par pieņemamām izmaksām, toksiskākā viela būs jāaizstāj ar to. Atbildība par produktu drošību gulstas uz ražotāju.

Tiek cerēts, ka REACH paaugstinās ES iedzīvotāju veselības un vides aizsardzību, tajā pašā laikā veicinot inovatīvus risinājumus un konkurētspēju ES ķīmiskā rūpniecībā.

Otrreizēja pārstrāde un atkritumu profilakse

Katru gadu Eiropas Savienībā saražo aptuveni 1,3 miljardus tonnu atkritumu. No tiem ap 40 miljoniem tonnu ir bīstamas vielas. Katrs ES iedzīvotājs rada caurmērā vairāk nekā 500 kg atkritumu gadā, bet mazāk nekā trešdaļa no sadzīves atkritumiem tiek otrreiz pārstrādāta, un gandrīz puse nonāk atkritumu poligonos.

Neskatoties uz augošo atkritumu kalnu, Eiropas risinājumi attiecībā uz atkritumu vairošanos ilgu laiku ir bijuši fragmentāri. Kopš 1970m gadiem ir pieņemtas vairākas neefektīvas direktīvas. Tomēr, 2005. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Tematisko stratēģiju atkritumu novēršanai un pārstrādei jaunu pieeju atkritumu apsaimniekošanai, kad tiek ņemts vērā katra produkta pilns dzīves cikls. Mērķis ir samazināt atkritumu rašanos un veicināt otrreizējo pārstrādi un reģenerāciju, izveidojot tirgu otrreizējās pārstrādes materiāliem.

Kā pirmo soli jaunās stratēģijas ieviešanai Komisija ieteica pārskatīt 1975. gada Atkritumu pamatdirektīvu, iekļaujot tajā dzīves cikla pieeju atkritumu politikai, nacionālās atkritumu profilakses programmas, otrreizējas pārstrādes tirgu atdzīvināšanu, ekonomisko instrumentu attīstīšanu, kā, piemēram, atkritumu poligonu izmatošanas nodokļus dalībvalstīm, un tiesību aktu par atkritumiem atjaunināšanu.

2006 . gadā, kad notika diskusijas par atkritumu direktīvu, ES Vides padome uzsvēra nepieciešamību samazināt atkritumu rašanos un ņemt vērā atkritumu profilaksi tādās jomās, kā produktu politika un elektrisko ierīču ekodizains.

2007 . gada februārī Eiropas Parlaments pieprasīja saistošu mērķu noteikšanu attiecībā uz atkritumu samazināšanu un piecu līmeņu atkritumu hierarhijas iedibināšanu, dodot priekšroku profilaksei, otrreizējai izmantošanai un pārstrādei, nevis poligoniem. Parlaments grib stabilizēt atkritumu rašanos līdz 2012. gadam tajā līmenī, kāds būs 2008. gadā, un sākt tā samazināšanos ar 2020. gadu. Līdz 2020. gadam 50 % no sadzīves atkritumiem jātiek pārstrādātiem.

Turpinās debates par ES atkritumu politiku. It sevišķi sarežģīts jautājums ir par to, vai atkritumu sadedzināšana būtu pārklasificējama no „iznīcināšanas” uz „pārstrādi” enerģijas ražošanai.

Tīrs gaiss

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu gaisa piesārņojums ar īpaši smalkajiem putekļiem un ozonu 2000. gadā izraisīja 370 000 nāves gadījumu ES. 2005. gadā Komisija iesniedza Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu – cerot, ka tādējādi gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu skaits līdz 2020. gadam varētu samazināties līdz 230 000.

Stratēģija pievērš uzmanību piecu galveno piesārņojošo vielu un piezemes ozona izdalīto emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam:

• Cietās daļiņas – smalki putekļi, kas nonāk tieši gaisā, piemēram, no automašīnām vai veidojas ķīmiskas reakcijas rezultātā, ir vislielākie cilvēku veselību apdraudošie gaisa piesārņotāji
• Amonjaks – galvenokārt izdalās no dzīvnieku atkritumiem un mākslīgā mēslojuma
• Slāpekļa oksīdi – izraisa skābo lietu, pārmērīgu aļģu daudzumu ezeros un piezemes ozonu
• Sēra dioksīds – rodas sadegot oglēm un naftai
• Gaistoši organiski savienojumi – tos izdala krāsas, šķīdinātāji, transporta degvielas, un tie ir galvenā piezemes ozona sastāvdaļa
• Piezemes ozons – veidojas no slāpekļa oksīda un gaistošiem organiskiem savienojumiem, izraisa potenciāli letālas sekas cilvēkiem un stipru piesārņojumu mežos un lauksaimniecībā

Komisija grib noteikt gaisa piesārņojuma standartus, kam pieskaņotos pārējās pasaules valstis, un gala rezultātā, ieviešot tīrākās tehnoloģijas, ES uzņēmējdarbība gūtu priekšrocības, kas celtu tās konkurētspēju.

Stratēģijas izmaksas tiek lēstas 7,1 miljarda eiro apmērā katru gadu līdz 2020. gadam. Tomēr, Komisijas Vides ĢD ir novērtējis, ka ieguvumi veselībai, ieskaitot priekšlaicīgu nāves gadījumu skaita un slimošanas dienu skaita samazināšanos, paaugstinātu darba ražīgumu, kā arī hospitalizēto slimnieku skaita samazināšanās sastāda vismaz 42 miljardi eiro gadā.

2007 . gadā ES sāka apspriest Gaisa kvalitātes direktīvu.