eu4journalists

Vide

1. Vides politikas veidošana

Līdz pat 1960to gadu beigām nevienai Eiropas valstij nebija skaidri definētas vides politikas. Tomēr, pēdējo 30 gadu laikā ir panākts ievērojams progress, veidojot visaptverošu vides kontroles sistēmu Eiropas Savienībā. Ir aptverts plašs jautājumu loks – no trokšņa līmeņa līdz atkritumu profilaksei, no ķīmiskām vielām līdz gaisa daļiņām, no peldūdens līdz ES dabas katastrofu pārvaldības tīklam, piemēram, naftas noplūdes vai mežu ugunsgrēku gadījumos.

1972. gadā Parīzes samitā tika atzīts, ka īpaša uzmanība jāvelta vides jautājumiem situācijā, kad notiek ekonomikas paplašināšanās un dzīves kvalitātes paaugstināšanās. Tā rezultātā radās pirmais „vides rīcības plāns”, kam sekoja vairākas daudzgadu programmas un rinda direktīvu.

1987. gadā Vienotais Eiropas akts izrādījās pagrieziena punkts ES vides politikā, ar ko aizsākās vides jautājumu iekļaušana Kopienas līgumos.

1992. gada Māstrihtas līgums pavirzīja to vēl tālāk, piešķirot vides aizsardzībai pilntiesīgu statusu.

1999. gadā Amsterdamas līgums nostiprināja juridisko bāzi jautājumiem par vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību visā ES.

Šobrīd Eiropas Savienības vides politikas pamatā ir uzskats, ka augsti vides standarti stimulē inovācijas un biznesa iespējas. Ekonomiskā, sociālā un vides politika ir cieši saistītas. ES mērķis ir radīt atbilstošu vides aizsardzības līmeni visā Eiropā, ņemot vērā vietējos apstākļus un ekonomiskos ierobežojumus.

Politikas pamatā ir princips „piesārņotājs maksā”. Piesārņotājs var „maksāt” vai nu investējot augstākos standartos vai kā nodokli par uzņēmējdarbību vai patērētājiem, kad tiek izmantoti videi bīstami produkti. „Maksa” var ietvert arī prasību paņemt atpakaļ, otrreiz pārstrādāt vai apglabāt attiecīgu produktu pēc izlietošanas. Komisija ir arī izteikusi priekšlikumu par kriminālatbildības piemērošanu par nelegālu gaisa, ūdens vai zemes kaitīgu piesārņošanu, nelegālu atkritumu kravu nosūtīšanu vai izgāšanu un nelegālu apdraudēto sugu tirdzniecību. Notiek diskusijas par citiem pasākumiem.

Šķiet, ka no visiem ES politikas pamatvirzieniem visgrūtāk kontrolējamā joma ir vide. Lai gan dalībvalstis var kopīgi izbaudīt Eiropas dabas skaistumu, tām kopīgi ir jāuzņemas arī skābā lietus, piesārņotā ūdens un gaisa, kā arī atkritumu apglabāšanas radītā nasta. Ārkārtas laika apstākļi kļūst aizvien biežāki, demonstrējot, ka klimata izmaiņas ir problēma, kas skar iedzīvotājus un vides politiku ikvienā līmenī.