eu4journalists

Zinātne & Pētniecība

1.Konkurētspējas saglabāšana

Zinātne, pētniecība un tehnoloģiju attīstība palīdz nodrošināt darba vietas, veicina uzplaukumu un dzīves kvalitāti. ES pētniecības politikas mērķi ir “organizēt sadarbību dažādos līmeņos, saskaņot nacionālā līmeņa un Eiropas līmeņa stratēģijas, veicināt dažādu pētniecības grupu sadarbību, kā arī palielināt personu un ideju mobilitāti, lai pastiprinātu Eiropas konkurētspēju”.

Eiropas sadarbība pētniecības jomā aizsākās 1956.gadā, kad tika parakstīts Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, un sākotnēji aprobežojās ar pētniecību kodolzinātņu jomā. Pētniecības izvēršana Eiropas līmenī bija visai gauss process, un tikai pagājušā gadsimta 80.gados tika apstiprināta Esprit programma – pirmā, 1984. – 1994. gadam paredzētā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma. Kopš 1984.gada ir izstrādātas sešas šajā jomā īstenojamai pētniecībai un sadarbībai veltītas Eiropas pamatprogrammas. Pēdējā jeb 7.pētniecības pamatprogramma aptver laika posmu no 2007.gada līdz 2013.gadam un paredzēta īpaši izaugsmes veicināšanai un darba vietu radīšanai.

Šobrīd Eiropas Savienība ir pasaules līdere daudzās tehnoloģijas nozarēs, taču tai izaicinājumus met ne tikai tradicionālās konkurentes, proti, Amerikas Savienotās Valstis un Japāna, bet arī tādas plaukstošas attīstības valstis kā Ķīna, Indija un Brazīlija.

Lai gan pētniecība ir nozīmīga Eiropas darba kārtības prioritāte, bija jāpaiet diezgan ilgam laikam, līdz beidzot zinātnei un pētniecībai tika atvēlēts lielāks finansējums. Pēc Eurostat datiem, pēdējos gados Eiropā izdevumi zinātnei un pētniecībai veido 1,9 procentus no IKP, ASV – 2,7 procentus, bet Japānā – 3,2 procentus. Ķīnā 2005.gadā šie izdevumi sasniedza 1,3 procentus. Atšķirības starp pašas Eiropas Savienības dalībvalstīm arī ir lielas: Zviedrija un Somija pētniecībā investē 3,5 procentus no sava IKP, bet Kipra un Rumānija – tikai 0,4 procentus.

Taču inovāciju ieviešanas ziņā, ES pakāpeniski pēdējo piecu gadu laikā ir panākusi ASV (sk. Eiropas inovāciju vērtēšanas tabulu 2006 –European Innovation Scoreboard 2006. Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija tiek uzskatītas par inovāciju ieviešanas līderēm ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē, jo šo valstu sasniegumi ir izcili un investīcijas inovācijās pārsniedz vidējo investīciju līmeni.
ES mērķis ir panākt, lai līdz 2010.gadam, īstenojot ES Lisabonas stratēģiju izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, investīcijas pētniecībā un izstrādnēs caurmērā sasniegtu 3 procentus no IKP.

2007.gada janvārī, izklāstot ES 7.pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammu, komisārs zinātnes un pētniecības jautājumos Janess Potočniks (Janez Potočnik) teica: “Nākamajos septiņos gados mēs ne tikai īstenosim plašāko un drosmīgāko pētniecības pamatprogrammu, bet arī kļūsim aizvien vairāk atkarīgi no pētniecības, turpinot Eiropā veidot zināšanu sabiedrību.” Bez dinamiska zinātnes progresa ir grūti nodrošināt Eiropas ekonomisko izaugsmi un jaunas darba vietas, taču vēl grūtāk – radīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas atbilstoši Lisabonas stratēģijai padarītu Eiropas uzņēmumus spējīgus konkurēt atvērtajā, globalizētajā ekonomikā.

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir sakopojusi visus savus spēkus, lai Eiropā atbalstītu inovācijas. ES jaunākā zinātnes aģentūra – Eiropas Pētniecības padome (European Research Council– ERC), savu darbību uzsāka 2007.gada sākumā un finansēs visprogresīvākos, ar vismodernākajām tehnoloģijām saistītos pētījumus, kas nodrošinās Eiropas konkurētspēju. Eiropas Pētniecības padomes budžets līdz 2013.gadam ir 7,5 miljardi eiro. Padome, kurā darbojas 22 plaši pazīstami zinātnieki, piešķirs finansējumu Eiropā strādājošiem zinātniekiem un pētniekiem, lai viņi varētu īstenot savus zinātniskos projektus jauno tehnoloģiju, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu jomā. ERC vēlas īpaši veicināt jaunradi un uzdrošināšanos riskēt, kā arī atbalstīt jaunos talantīgos zinātniekus.

2008.gadā tiks īstenota vēl viena jauna iniciatīva – sāks darboties Eiropas Tehnoloģiju institūts (European Technology Institute).

ES zinātnes un pētniecības politika tiek izvērsta divos galvenajos aspektos: līdz 2010.gadam izveidojot Eiropas pētniecības telpu, ir paredzēts radīt daudz labāk saskaņotu, visu ES teritoriju aptverošu zinātnes un pētniecības vidi jeb vienoto zināšanu tirgu; 2) ES pētniecības pamatprogrammas ir tie finanšu instrumenti, kas palīdzēs izveidot Eiropas pētniecības telpu.

Sīkāku informāciju par pētniecību Eiropas Savienībā var atrast Komisijas tīmekļa vietnē: Research,vai Kopējā pētniecības centrā (Joint Research Centre:, kas izveidots, lai visu dalībvalstu interesēs sniegtu neatkarīgu zinātnisko un tehnisko atbalstu ES pētniecības politikas koncepciju izstrādē, tālākattīstīšanā, īstenošanā un uzraudzīšanā.

Aktuāla informācija par konkrētām inovācijām un pētniecības pasākumiem ir pieejama ar Cordis informācijas dienesta starpniecību.