eu4journalists

Nodarbinātība – sociālās lietas – veselība

3. Sociālās lietas

Galvenie jautājumi:

• Sociālā programma 2005.-2010.gadam
• Globalizācijas un demogrāfijas faktori
• Darba tiesību un korporatīvās atbildības reorganizācija
• Sociālā nodrošināšana

Sociālā programma 2005 .-2010 .gadam tika uzsākta, lai reorganizētu Eiropas sociālo modeli un sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Programmai ir jānodrošina vairāk un labākas darba vietas un visiem vienlīdzīgas iespējas, ko paver starptautiskā konkurence, tehnoloģijas sasniegumi un mainīgie cilvēku dzīves modeļi, un tajā pašā laikā jāaizsargā vismazāk nodrošinātie Savienības iedzīvotāji.

Lai izveidotu tādu Eiropas darba tirgu, kurā funkcionētu pensiju un sociālā nodrošinājuma tiesību pārvedamība un tādējādi būtu nodrošināta arī darbaspēka mobilitāte, programmā ir jāiesaistās visu līmeņu – vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa varas iestādēm, kā arī darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un NVO. Tāpat programma nodrošina līdzekļus, kas palīdz šo reorganizāciju veikt ar sociālā dialoga palīdzību. Dalībvalstis saņem atbalstu pensiju un veselības aprūpes reformu jomā, nabadzības apkarošanā, dažādos ar iedzīvotāju novecošanos saistītos nodarbinātības un sociālajos jautājumos, kā arī vienādu iespēju veicināšanā un diskriminācijas novēršanā.

Iespējams, viens no svarīgākajiem Sociālās programmas aspektiem ir mainīgā demogrāfiskā situācija, turklāt ne tikai globalizētajā pasaulē, bet arī daudz lielākā mērā vienotajā un integrētajā Eiropā, un tostarp dzimstības līmeņa pazemināšanās sekas. 2005 .gadā Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts publicēja Zaļo grāmatu par demogrāfiskajām izmaiņām, kurā ir aplūkoti vairāki jautājumi: mūža pagarināšanās kā veselības aprūpes jomā sasniegtā progresa rezultāts, iedzīvotāju novecošanās līdz 2030.gadam un zemais dzimstības līmenis, kas saistīts ar dažādiem faktoriem.

Savukārt Komisija publicēja Zaļo grāmatu par darba tiesībām, lai sabiedrībā veicinātu diskusijas par pašreizējām darba tiesību sistēmām. Patlaban Eiropas Savienībā no katriem desmit darbiniekiem četri strādā uz nestandarta līguma pamata vai kā pašnodarbinātie, un Zaļās grāmatas mērķis ir rosināt dalībvalstis, kā arī darba devējus un ņēmējus domāt par to, kā ES un nacionālie likumdošanas akti varētu padarīt darba tirgu elastīgāku, vienlaikus garantējot darbinieku drošību (flexicurity).

2007.gads: Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads

Par godu Romas līguma parakstīšanas 50.gadskārtai 2007.gads tika pasludināts par Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadu, lai pievērstu uzmanību tādām Eiropas pamatvērtībām kā egalitārisms un vienlīdzīgas iespējas visiem neatkarīgi no indivīdu personiskajiem apstākļiem. Mūsdienu sabiedrībā ir vērojama aizvien lielāka solidaritāte un iejūtība pret minoritātēm, kā arī uz ideju par “cilvēka cieņas neaizskaramību” balstītās vienlīdzības koncepcijas dziļāka izpratne. Šis gads ir vēl viena iespēja nevalstiskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus par to, kā varētu sasniegt trīs mērķus:

• labāk informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām
• pierādīt daudzveidības neizbēgamību
• tuvināt brīdi, kad patiesi būs nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem

Vienlīdzīgu iespēju gads ir svarīgs visu minoritāšu sakarā, taču īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu līdztiesībai un “aktīvās novecošanās” koncepcijai, kuru apstiprina aizvien pieaugošais gados vecāku iedzīvotāju skaits.

Sociālā nodrošināšana

Lai arī dalībvalstīs jau sen ir izstrādātas un funkcionē sociālās nodrošināšanas shēmas, līdz ar personu brīvas kustības attīstību Savienībā tās ir ieguvušas jaunu dimensiju. Ja nav nodrošināta pienācīga koordinācija, ģimenes, kuras pārvietojas starp dažādām dalībvalstīm, var nonākt neizdevīgā situācijā. Šā jautājuma risināšanai ES ir veltījusi vairākus pasākumus, turklāt tie neaprobežojas tikai ar dalībvalstīs īstenojamo programmu koordinēšanu. Tāpat ES ir ieviesusi sociālās aizsardzības sistēmas, kas paredzētas bezdarba, slimības un invaliditātes, bērnu audzināšanas, vecuma, kā arī vīra/sievas vai vecāku nāves gadījumiem. Dalībvalstis šīs sociālās aizsardzības sistēmas uztur, bet ES tās mobilitātes aspektā koordinē ar tā paša tiesiskā ietvara palīdzību, kurš regulē sociālo nodrošināšanu un pensijas. 2006.gada martā Padome pieņēma jaunu sociālo ietvaru, kas definē ar sociālo iekļaušanu, pensijām un veselību saistīto kopējo mērķu kompleksu. Informācija par sociālās nodrošināšanas koordināciju tiek apkopota Savstarpējās informācijas sistēmas par sociālo nodrošināšanu (MISSOC).