eu4journalists

Nodarbinātība – sociālās lietas – veselība

2. Nodarbinātība

Galvenie jautājumi:

• Eiropas nodarbinātības stratēģija
• Vietējās nodarbinātības attīstība
• Strādnieku mobilitāte, vienlīdzība un apmācība

1998.gadā Amsterdamas līgumā par vienu no ES galvenajām prioritātēm tika noteikta nodarbinātības veicināšana. Rezultātā tika izstrādātas vairākas “nodarbinātības vadlīnijas”, kuras iedalāmas atbilstoši šādām četrām tematiskajām prioritātēm: spēja tikt nodarbinātam, uzņēmējdarbība, spēja pielāgoties darba tirgus prasībām un vienlīdzīgas iespējas. Šīs vadlīnijas jāņem vērā katrai dalībvalstij, izstrādājot savu ikgadējo Nacionālo rīcības plānu (NAP) nodarbinātības veicināšanai. Lai izvērtētu, vai Savienības izvirzītie mērķi nodarbinātības jomā tiek sasniegti, Eiropas Komisija un Ministru Padome regulāri analizē un salīdzina visu dalībvalstu NAP. Rezultātā iegūtā informācija tiek iekļauta Kopīgajā nodarbinātības ziņojumā.

Eiropas Savienības nodarbinātības politika ietver tādus mērķus kā pilnīga nodarbinātība, labi darba apstākļi, augsts ražīgums un sociālā kohēzija saskaņā ar tā dēvēto flexicurity politiku, kas noteic, ka darba tirgum jābūt gan elastīgam, gan drošam.

Pašlaik nodarbinātības jomā tiek īstenotas vairākas iniciatīvas un stratēģijas:

Eiropas nodarbinātības stratēģija (EES)
EES ir viena no Lisabonas stratēģijas galvenajām sastāvdaļām, un tās īstenošana ir atkarīga no nepārtrauktas darba tirgus uzraudzības, kas tiek nodrošināta ar ikgadējo ziņojumu Nodarbinātība Eiropā(Employment in Europe) palīdzību. Savukārt šie ziņojumi tiek izmantoti, izstrādājot turpmākās nodarbinātības stratēģijas un politiku attiecībā uz darba vietu kvalitāti, ražīguma paaugstināšanu un investīcijām cilvēkresursos. EES paredz arī Kopīgo novērtējuma dokumentu (Joint Assessment Papers)(JAP) izstrādi kandidātvalstīm, lai tie pirms pievienošanās un pievienošanās procesā palīdzētu šīm valstīm sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā un pielāgot savas institūcijas un politiku ES prasībām. EES tika izstrādāta 1997.gadā pēc nodarbinātības jautājumiem veltītā samita, kas notika Luksemburgā.

Vietējās nodarbinātības attīstība
EES vienmēr ir ietvērusi reģionu nodarbinātības politikas attīstību, taču tieši pēdējos gados ir izstrādāti vairāki reģionālie un vietējie rīcības plāni, kuru mērķis ir nepieļaut to, ka demogrāfisku iemeslu, kā arī dažādos nodarbinātības sektoros notiekošo pārmaiņu dēļ izirtu vietējās kopienas. Vietējā attīstība ir īpaši svarīga sakarā ar darba vietu radīšanu, kā arī izglītības un apmācības programmu izplatīšanu, un tieši šajās jomās tiek īstenoti dažādi sociālo iekļaušanu, tostarp visneaizsargātāko iedzīvotāju integrāciju, veicinoši pasākumi.

EES ietvaros nodarbinātības politika tiek izvērsta, lai stimulētu vietējos atjaunošanās procesus, aktualizētu vietējo un reģionālo pašvaldību, nacionālo valdību un ES vadības savstarpējo uzticēšanos, kā arī radītu izpratni par to, ka pilnvaru piešķiršana vietējām varas iestādēm palīdz efektivizēt centrālo politiku un veicina demokrātiju un sociālo kohēziju. Vietējās attīstības jautājumi turpmāk tiks vēl lielākā mērā integrēti gan nacionālajā, gan ES politikā.

Eiropas Nodarbinātības dienests(EURES)
Lai Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē veicinātu darbaspēka mobilitāti, Eiropas Nodarbinātības dienests sniedz informāciju un konsultācijas darba ņēmējiem un darba devējiem, kā arī piedāvā darbā iekārtošanas pakalpojumus. Lai uzlabotu darbinieku iespējas bagātināt savu profesionālo pieredzi ārzemēs un sniegtu ieguldījumu kopējā Eiropas darba tirgus pilnveidē, dienests šajās aktivitātēs iesaista arī arodbiedrības, citas darba ņēmēju organizācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī sniedz informāciju par darbaspēka pārsātinātību vai trūkumu dažādos sektorus.

Galvenās finansēšanas programmas ir Eiropas Sociālais fonds (ESF), PROGRESS, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (European Globalisation Adjustment Fund) un EQUAL.

Eiropas Sociālais fonds(ESF)
Četri ES struktūrfondi tika izveidoti, lai palīdzētu izlīdzināt dzīves līmeni Eiropas vairāk un mazāk attīstītajos reģionos. ESF ir viens no šiem četriem fondiem, kas nodrošina finansējumu Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķu sasniegšanai. Fonds tika nodibināts 1957.gadā, lai uzlabotu darba iemaņas un tātad arī iespējas atrast darbu, palīdzētu mazināt bezdarbu, veicinātu apmācību un palielinātu Eiropas uzņēmumu spēju konkurēt globālajā tirgū. Laikā no 2000.gada līdz 2006.gadam ESF papildus dalībvalstu nodrošinātajam līdzfinansējumam dažādu sociālo iniciatīvu īstenošanai visā Eiropas Savienībā atvēlēja 70 miljardus eiro. Laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam ieplānotie pasākumi vērsti uz to, lai palielinātu darbinieku un uzņēmumu adaptācijas spēju, paplašinātu darba pieejamību, veicinātu līdzdalību darba tirgū, novērstu diskrimināciju un stimulētu labu pārvaldību.

PROGRESS
PROGRESS ir atsevišķu Kopienas programmu komplekss, kas paredz finansēt Sociālajā programmā (2005.-2010.gadam) un papildinātajā Lisabonas stratēģijā noteiktos pasākumus nodarbinātības, sociālo lietu, dzimumu vienlīdzības, nediskriminācijas, darba tiesību, kā arī arodveselības un darba drošības regulējuma jomā.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) EGF ikgadējais budžets ir 500 miljoni eiro, un tā mērķis ir palīdzēt strādniekiem, kuri zaudējuši darbu sakarā ar globālā tirgus atvēršanos. EGF tika dibināts 2007.gadā un finansē apmācību, palīdzību darba meklētājiem, pārcelšanās un izglītības pabalstus, kā arī īpašus gados vecākiem vai neizdevīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem paredzētus pasākumus.

EQUAL
Kopš 2001.gada EQUAL programmas ietvaros tiek ģenerētas jaunas idejas par to, kā veicināt iedzīvotāju iekļaušanos darba dzīvē neatkarīgi no viņu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas. Šī programma ir EES un sociālās iekļaušanas procesa sastāvdaļa. EQUAL budžets pārsniedz trīs miljardus eiro, ko piešķir ES, un tikpat liels ir arī dalībvalstu finansējums. Līdz šim programmai ir iesniegti divi projekta pieteikumi – viens 2001.gadā, bet otrs -2004.gadā.