Kā rīkoties ar žargonu un citi ieteikumi
1. Kā rīkoties ar žargonu
Žargons ir būtiska, lai gan nebūt ne apsveicama ES dzīves daļa. Politikas veidotāju lietotais eirožargons pārāk viegli iesakņojies ES tekstos. Dažkārt žurnālisti steigā izmanto ES vadītāju lietotos izteicienus un frāzes, nepadomājot, ka tos būtu jāizskaidro mērķauditorijai, vai arī paši īsti nezinot to nozīmi. Daudzas ES iestādes saprot, ka šāda veida "eirožargons" tikai palielina plaisu starp Briseli un Eiropas iedzīvotājiem. Lai mazinātu šo problēmu, visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās ir pieejama Eirožargona skaidrojošā vārdnīca.
Kādā valodā?
Briselē lieto divas valsts valodas – flāmu un franču (Beļģijā ir arī vēl trešā valsts valoda – vācu). Taču visiem, kas apmeklē šo pilsētu, pavisam drīz kļūst skaidrs, ka ir vēl arī trešā, neoficiālā valoda – angļu.
Pirms Skandināvijas valstu un Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai par ES iestādēs dominējošo darba valodu tika uzskatīta franču. Pēdējo desmit gadu laikā gan formālās sanāksmēs un preses pasākumos, gan kuluāros ievērojami vairāk lieto angļu valodu. Pēc ES paplašināšanas pēdējām kārtām 2004. un 2007. gadā vērojams straujš angļu valodas lietojuma pieaugums un atjaunots vācu valodas lietojuma apjoms.
Franču valoda, protams, vēl aizvien ir viena no galvenajām ES darba valodām, turklāt, strādājot Briselē, franču valodas zināšanas neapšaubāmi ir priekšrocība.