eu4journalists

Galvenās institūcijas

3. Informācija par ES institūcijām

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentam, kas pārstāv 492 miljonus ES pilsoņu, kopā ar Padomi ir likumdošanas tiesības. Tā ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. Parlamenta plenārsēdes pilnā sastāvā notiek galvenokārt Strasbūtā, Francijā, bet minisesijas – Briselē, Beļģijā. Parlamenta deputātiem biroji ir abās pilsētās.

Eiropas Parlamenta sesijās deputāti tiek grupēti nevis pēc valsts piederības, bet gan pēc politiskās piederības. Parlamenta prezidents, kuru no deputātu vidus ievēl uz diviem ar pus gadiem, vada Parlamenta darbu kopumā un pārstāv Parlamentu visās starpinstitucionālajās un starptautiskajās attiecībās.

Laika gaitā Parlamenta pilnvaras ievērojami pieaugušas. Daudzās jomās koplīguma procedūra nozīmē, ka Parlaments var bloķēt ieteikto tiesību aktu, lai gan dažās jutīgās jomās tas var Padomei izteikt tikai savu atzinumu. Parlamentam pieder gala vārds daudzos jautājumos par atsevišķām ES gada budžeta izdevumu jomām.

Eiropas Parlaments pārrauga 27 Eiropas komisārus, kurus ieceļ Ministru Padome un pēc tam apstiprina Parlaments. Komisāri, kuru uzdevums ir uzraudzīt un vadīt dažādas Eiropas Savienības darbības jomas, regulāri piedalās parlamentāro komiteju sēdēs. Parlaments ir tiesīgs atlaist Komisiju kopumā, bet ne atsevišķus komisārus. Šīs tiesības nekad nav īstenotas, lai gan vairākos gadījumos tādi draudi ir bijuši. 1999. gadā Žaka Santēra (Jacques Santer) vadītā Komisija pēc izvirzītajiem apvainojumiem nekompetentā pārvaldībā un, jo īpaši, protekcionismā atkāpās, pirms Parlaments īstenoja savas tiesības to atlaist. 2004. gada oktobrī jaunais Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuelu Barozu (Jose Manuel Barroso) nolēma atsaukt savu priekšlikumu par Komisijas sastāvu, lai novērstu iespējamo sakāvi Parlamentā. Parlamenta deputāti, cita starpā, iebilda pret Roko Butiljones (Rocco Buttiglione) izvirzīšanu taisnīguma, brīvības un drošības komisāra amatam. Apspriešanai tika izvirzīts cits Komisijas sastāvs, un 2004. gada 18. novembrī Parlaments to apstiprināja.

Eiropas Parlamenta deputāti (MEPs), kopā pavisam 785 deputāti tiek ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Vēlēšanas notiek visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Pārstāvniecība ir vairāk vai mazāk proporcionāla valsts iedzīvotāju skaitam – sākot ar Vāciju, kurai ir 99 deputāti, līdz Maltai ar pieciem deputātiem.

EP komitejas, kas parasti sēdes notur Briselē, nodarbojas ar noteiktu jomu un sagatavo detalizētus atzinumus Parlamentam. Parasti visas komiteju sēdes un Parlamenta sesijas ir atklātas, lai gan atsevišķas komiteju sēdes reizēm notiek aiz slēgtām durvīm.

Eiropas Savienības Padome

Padome ir galvenā Eiropas Savienības likumdošanas institūcija, kam kopā ar Eiropas Parlamentu ir likumdošanas pilnvaras. Dalībvalstis pārstāvošie nacionālo valstu ministri vai valdību amatpersonas savās sēdēs apspriež jautājumus par konkrētām tēmām. Oficiālais nosaukums ir "Eiropas Savienības Padome”, reizēm to sauc arī par "Ministru Padomi”.

Starpvaldību jautājumos, tādos kā ārpolitika, Padome rīkojas pati pēc savas iniciatīvas; tur Komisijas un Parlamenta loma ir ierobežota. Padomes sēdes ir slēgtas, taču pēdējos gados ir mēģināts palielināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un dažas sēdes noturēt atklāti. Visas Padomes apspriedes koplēmuma procedūras ietvaros ir pieejamas sabiedrībai.

Lielākā daļa sēžu notiek Briselē, tomēr aprīlī, jūnijā un oktobrī tās notiek Luksemburgā. Reizēm sēde var notikt arī kaut kur citur, piemēram, tur, kur notiek ANO vai PTO sesijas. Padomi vada sešus mēnešus katra dalībvalsts pēc kārtas, proti, tā ir tā saucamā "prezidentūra”, kas izstrādā darba kārtību. Premjerministri satiekas četras reizes gadā kā Eiropadome un izstrādā vispārējo ES virzību.

Padomes sastāvi: Padome sanāk deviņos dažādos sastāvos atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem. Visu Padomes darbu sagatavo vai koordinē Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER), kas sastāv no dalībvalstu pastāvīgajiem pārstāvjiem, kuri strādā Briselē, un to palīgiem. Padomes sastāvi ir šādi:

• Vispārējie jautājumi un ārējās attiecības
• Ekonomiskie un finanšu jautājumi
• Tieslietas un iekšlietas
• Konkurētspēja
• Transports, telekomunikācijas un enerģētika
• Lauksaimniecība un zivsaimniecība
• Vide
• Izglītība, jaunatne un kultūra
• Nodarbinātība, sociālā politika, veselības un patērētāju jautājumi

Prezidentūra: Padomi sešus mēnešus vada katra dalībvalsts pēc kārtas iepriekš noteiktā secībā. Prezidentūrai ir būtiska loma Padomes darba organizācijā. Tā ir virzošais spēks likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kas, ja nepieciešams, izstrādā kompromisus un vienojas par tiem ar dalībvalstīm. Prezidentūra organizē un vada visas sanāksmes.

Eiropadome ir ES valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā piedalās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropadomē tiek lemts par galvenajām Eiropas Savienības politikas vadlīnijām. Eiropadomes tikšanās parasti notiek Briselē, Justus Lipsius ēkā.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs un augstais pārstāvis Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā palīdz Padomei risināt ārpolitikas jautājumus. Viņš palīdz formulēt, sagatavot un ieviest Eiropas politiskos lēmumus. Viņš pārstāv Padomi politiskā dialogā ar trešām pusēm. Šobrīd ģenerālsekretārs ir Havjers Solana (Javier Solana).

Eiropas Komisija

Komisijas sastāvā, kas pārstāv 27 dalībvalstis, ir 26 komisāri un Komisijas priekšsēdētājs. Komisija ir atbildīga par plašu dažādu jomu spektru, piemēram, par uzņēmumiem un rūpniecību, transportu, institucionālajām attiecībām un komunikācijas stratēģiju, lauksaimniecību un lauku attīstību un daudzām citām jomām. Katram komisāram ir savs kabinets (privātais birojs) un departaments (jeb ģenerāldirektorāts), kura darbinieku lielākā daļa strādā Briselē.

Komisāri tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Komisijas priekšsēdētāju izraugās dalībvalstis, kopīgi vienojoties. Pēc tam Komisijas priekšsēdētāja kandidātu apstiprina Parlaments. Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts, apspriežoties ar dalībvalstu valdībām, izraugās citus Komisijas locekļus. Pēc komisāru amata kandidātu noklausīšanās Parlamenta komitejās Parlaments apstiprina visu Komisijas sastāvu kopumā. Šobrīd no katras no 27 dalībvalstīm ir viens komisārs, bet līdz 2004. gadam lielākajām valstīm to bija divi.

Eiropas Komisija ir vienīgā ES institūcija, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tomēr vispirms tai jākonsultējas ar interešu grupām un ekspertiem, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ievērotas Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses. Tā regulāri tiekas ar ekspertu komitejām un to pārstāvjiem, kā arī ar dažādu nozaru, ts.sk. rūpniecības, sabiedrisko pakalpojumu, arodbiedrību, patērētāju grupu, reģionālo organizāciju un NVO Eiropas līmeņa pārstāvniecībām. Daudzas no šīm grupām ir pārstāvētas Briselē, lai lobētu savas intereses Komisijā, jo viņi zina, ka vislabākais brīdis, kad ietekmēt jaunus tiesību aktus, ir pirms tam, kad attiecīgais tiesību akts ieguvis oficiāla priekšlikuma statusu.

Pēc ES tiesību aktu pieņemšanas Komisijas pienākums ir raudzīties, lai noteiktajā laikā tie pareizi un pilnīgi tiktu īstenoti visās dalībvalstīs. Komisija (vai dalībvalstis) var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā ar prasību pret dalībvalsti, ja tā nepilda savas saistības saskaņā ar ES pieņemtajiem likumiem.

Ģenerāldirektorātil ir Komisijas departamenti, kas veic praktisko darbu saistībā ar katru politikas jomu. Komisijas rīcībā ir civildienests, kuru veido 36 ģenerāldirektorāti (ĢD) un dienesti, kuri galvenokārt atrodas Briselē un Luksemburgā. Lielākajos ģenerāldirektorātos attiecīgajā jomā var strādāt pat tūkstoš civildienesta ierēdņu.

Citas ES institūcijas

Eiropas Kopienu Tiesa
Eiropas Kopienu Tiesa atrodas Luksemburgā, un tās sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts. Bez tam tiesvedībā palīdz arī astoņi ģenerāladvokāti. Tiesa ir pilnīgi neatkarīga un nodrošina, ka ES likumus izprot un interpretē vienādi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Dalībvalstu tiesām jālūdz Tiesa izskatīt jautājumus un pieņemt attiecīgus nolēmumus gadījumos, kad nacionālie tiesību akti ir pretrunā ar ES tiesību aktiem. Tāpat Tiesa risina domstarpības starp dažādām ES institūcijām un dalībvalstīm.

Pēdējos gados ir pieņemti svarīgi Tiesas nolēmumi, kas pastiprina Eiropas likumu nozīmi tādos jautājumos kā vide, patērētāju aizsardzība, nodarbinātība, brīva preču un pakalpojumu aprite visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to Tiesas loma aizvien vairāk pieaug, jo palielinās tās izskatīto tiesību aktu skaits, kas ietekmējuši ES iedzīvotāju dzīvi.

Ikviens Eiropas iedzīvotājs vai organizācija var iesniegt lietu Tiesā, ja tā attiecas uz viņu tieši ietekmējošu tiesību aktu. Pirmās instances tiesa tika izveidota 1989. gadā.

Revīzijas palāta
Eiropas Revīzijas palāta atrodas Luksemburgā, un tās galvenais uzdevums ir pārbaudīt, vai ES izmanto savus līdzekļus visefektīvākajā iespējamajā veidā. Tās mājas lapā tīmeklī var lasīt: ”Revīzijas palāta pārbauda, vai finanšu darbības ir kārtīgi reģistrētas, likumīgi un pareizi izpildītas un pārvaldītas tā, lai nodrošinātu ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.”

Tā uzskata sevi par Savienības "finanšu sirdsapziņu”, jo kontrolē ES budžeta izpildi un uzrauga, lai Eiropas Komisija nodrošinātu pienācīgu budžeta pārvaldību. Pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumiem, Eiropas Parlaments atbrīvo Komisiju no atbildības par kārtējā finanšu gada budžeta pārvaldību, tādējādi budžetu noslēdzot.

Eiropas ombuds
Eiropas Parlamenta ieceltais Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pieļautām kļūdām pārvaldē. Jebkurš Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī ikviens uzņēmums vai organizācija, kuras juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, var lūgt ombudu izskatīt konkrēto gadījumu. Ombuda birojs atrodas Strasbūrā.

Finanšu institūcijas

Eiropas Centrālā banka
Eiropas Centrālā banka (ECB) atrodas Frankfurtē. Tā ir visu eirozonas valstu centrālā banka. ECB nosaka procentu likmes un atbild par monetāro politiku. To vada padome, kurā ietilpst visu eirozonas nacionālo centrālo banku pārvaldnieki, kā arī valde. Valdē darbojas ECB priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri citi locekļi. Valdes locekļus ieceļ padome, un tie ir atbildīgi par procentu likmju noteikšanu savās ikmēneša sanāksmēs.

Eiropas Investīciju banka
EIB atrodas Luksemburgā. EIB piešķir kredītus un sniedz garantijas mazāk attīstītajiem ES reģioniem. Tā finansē arī investīciju programmas uzņēmumu konkurētspējas attīstībai.

Padomdevējas institūcijas

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (ESK jeb EESK), ko dažkārt neoficiāli sauc arī par "Ecosoc" (nesajaukt ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomi, kuras oficiālais akronīms ir ECOSOC) ir konsultatīva/ padomdevēja institūcija, kuras sastāvu veido vairākas interešu grupas. Tās vairāk nekā 220 locekļu pārstāv dažādas Eiropas organizācijas, piemēram, patērētāju grupas, lauksaimnieku apvienības un arodbiedrības, kā arī darba devēju asociācijas. Katrai dalībvalstij ir savs locekļu skaits (proporcionāli iedzīvotāju skaitam). ES tiesību aktu izstrādes gaitā Komisijai ir jālūdz Komitejas atzinums par jaunajiem likumprojektiem visdažādākās jomās. EESK tāpat kā Reģionu komitejas atzinumi nav saistoši, taču tā izanalizē divas trešdaļas no iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Reģionu komiteja
Reģionu komiteja (RK) ir otra "oficiālā” Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes konsultatīvā institūcija. Tā pārstāv vietējās un reģionālās kopienas ES līmenī un tuvina Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. RK mērķis ir panākt, lai vietējo un reģionālo pašvaldību balsis sadzirdētu ES institūcijās. Tās 344 locekļi ir dalībvalstu vietējo un reģionālo institūciju pārstāvji. Lai gan ESK ir pastāvējusi kopš Kopienas izveidošanas 1957. gadā (Romas līgums), kā oficiāla institūcija tā tika izveidota tikai 1994. gadā saskaņā ar 1992. gada Māstrihtas līgumu. Ar Komiteju ir jākonsultējas par jebkuru tiesību aktu projektu, kas varētu kaut kādā veidā ietekmēt reģionus. Tas it sevišķi attiecas uz tādām jomām kā veselības aizsardzība, izglītība, transports, nodarbinātība un sociālā politika.

RK atzinumi tāpat kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumi nav saistoši.

Starpiestāžu struktūras

Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF)
Sākotnēji OLAF izveidoja kā Komisijas nodaļu cīņai pret krāpšanu, īstenojot ES programmas un politikas. Tagad tas darbojas kā neatkarīgs birojs. Tas strādā ciešā sadarbībā ar nacionālām krāpšanas un korupcijas apkarošanas aģentūrām, jo lielāko ES budžeta daļu faktiski pārvalda nacionālās iestādes.

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs
Publikāciju birojs ir ES iestāžu izdevniecība, kas ir atbildīga par visu Eiropas Savienības publikāciju sagatavošanu un izplatīšanu visos iespējamos plašsaziņas līdzekļos un visos iespējamos veidos.

Eiropas Kopienu Personāla atlases birojs (EPSO) EPSO uzdevums ir sagatavot atklātus konkursus, lai izvēlētos darbiniekus pieņemšanai darbā visās Eiropas Savienības iestādēs.

ES aģentūras

Kopienas aģentūras ir Eiropas publisko tiesību subjekts, bet tās ir nošķirtas no Kopienas iestādēm un tām ir savs juridiskas personas statuss. Aģentūras izveidotas, lai pildītu kādu ļoti specifisku tehnisku, zinātnisku vai pārvaldes uzdevumu.

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas aģentūras
Šobrīd ir izveidotas šādas aģentūras: Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts un Eiropas Savienības Satelītcentrs.

Aģentūras policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
Šobrīd šādas aģentūras ir Eiropas Tiesiskās sadarbības struktūrvienība (EUROJUST), Eiropas Policijas koledža (CEPOL) un Eiropas Policijas birojs (EUROPOL).